Par mums

Par Baltijas Konferenču Ūniju

Septītās dienas adventistu Baltijas Konferenču Ūniju veido Igaunijas Konference (draudžu savienība), Latvijas Konference (draudžu savienība) un Lietuvas Misijas lauks. Baltijas Konferenču Ūnija koordinē un veic kristīgo kalpošanu šajās teritorijās caur vietējām konferencēm. Baltijas Konferenču Ūnija ir Adventistu vispasaules draudzes Trans-Eiropas nodaļas sastāvdaļa.
(Trans-Eiropas nodaļa ir viena no Adventistu Baznīcas 12 pasaules nodaļām, un tā apvieno Adventistu Baznīcas ūnijas un konferences Ziemeļeiropā, Viduseiropā, Austrumeiropā un Tuvajos Austrumos.)

Vēsture
Adventisti Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ir pārcietuši apspiešanas un karus. Dažos īsajos miera un brīvības gados, 1918. — 1940. g., un sākot atkal no 1990. gada, adventes vēsti ir pieņēmuši daudz cilvēku Latvijā, Lietuvā, un Igaunijā. Šķiet, ka viens no adventes kustības ātrās izaugsmes cēloņiem ir tieši Reformācijas turpinājuma atvērtība adventistu ideālam.

Pirmsākumi
1908. gadā vienlaikus ar Krievijas Ūniju tika dibināta Baltijas Konference. Tolaik tajā bija 383 draudzes locekļi un 3 draudzes, un tā aptvēra Latviju, Igauniju, St. Pēterburgu, Pleskavu un to pagabalus. 1909. gadā Bībeles skolotājs devās uz Libau (tagadējā Liepāja) un atrada tur 15 draudzes locekļus. Trīs gadu laikā šis skaits jau bija izaudzis līdz 93, un viņi būvēja paši savu sapulces vietu. Tajos pašos trīs gados 100 cilvēku grupa bija izveidota Mītau (tagadējā Jelgava). Arī Rīgā draudzes locekļu skaits dubultojās — no 150 uz 300.

Draudzes izaugsmei nebija labvēlīgi apstākļi — saskaņā ar valdības noteiktajiem ierobežojumiem adventistiem nebija atļauts noturēt publiskas sanāksmes, vienīgi regulārus dievkalpojumus. Neskatoties uz šiem apstākļiem 1910. gadā ārpus Rīgas, pārsvarā Latvijas teritorijā, tika kristīti 445 cilvēki.

Brīvvalsts periods
Latvijai iegūstot neatkarību, nāca arī ilgi gaidītā reliģiskā brīvība. Sākās draudzes uzplaukums. Evaņģelizācijai bija dažādas formas. Piemēram, 1924. gadā tika dibināta Baltijas Konferenču Ūnija, kas apvienoja Latvijas Draudžu savienību, Igaunijas Draudžu savienību un Lietuvas Misijas lauku. Sākās plašs misijas darbs. Dažkārt tam bija neparastas formas — piemēram, 1927. gadā Baltijas Ūnijas skola Sužos (pie Ķīšezera, iepretim Juglai) savā teritorijā organizēja Bībeles skolu vasaras kūrorta darbinieku bērniem. Kā augstākstāvošā organizācija Baltijas Konferenču Ūnijai kļuva Septītās dienas adventistu Ģenerālkonferences Trans-Eiropas nodaļa.

Tomēr 1935. gadā situācija Latvijā strauji mainījās — visas publiskās runas bija iepriekš jāreģistrē un materiālus bija jāiesniedz cenzūrai. Baltijas Konference pastāvēja līdz 1936. gadam, kad valsts baznīcas spiediena rezultātā to likvidēja. Tomēr tas nespēja apturēt draudzes izaugsmi — 1937. gadā draudzes locekļu skaits 60 draudzēs Latvijā sasniedza 3.199, kalpoja 15 mācītāji.

Padomju periods
Padomju laikā (1940-1990) draudzes bija iekļautas Septītās dienas adventistu Ģenerālkonferences Eiro-Āzijas nodaļā ar centru Maskavā. Sakari ar draudzēm Rietumos nebija iespējami. Četrdesmit gadus draudžu gani varēja iegūt izglītību, esot par vecākā darbinieka “mācekli”.

Atjaunošana
Sākoties pārmaiņām PSRS, 1989. gadā atkal radās iespēja apvienot adventistu draudzes Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, Baltijas Konferenču Ūnija tika atjaunota un 1994. gada 1. janvārī tā varēja atgriezties savās vēsturiskajās “mājās” — Septītās dienas Adventistu Baznīcas Ģenerālkonferences Trans-Eiropas nodaļā ar centru St. Albansā, Apvienotajā Karalistē (Anglijā). Atkal pavērās iespēja brīvi un netraucēti pildīt draudzei uzticēto misiju — sludināt evaņģēliju un mūsu Kunga Jēzus Kristus otro atnākšanu, mācīt Svētos Rakstus. Atgriežoties Trans-Eiropas nodaļā, ir atsākta sistemātiska jauno mācītāju un sludinātāju apmācība. Tāpat ir atgūts Sužu semināra īpašums. Pēdējos pilnīgās reliģiskās brīvības gados, sākot ar 1992. g., visās trijās Baltijas valstīs ir bijuši vērā ņemami panākumi evaņģelizācijas jomā.

Pašlaik Baltijas Konferenču Ūnija apvieno 88 adventistu draudzes trīs Baltijas valstīs ar aptuveni 6500 draudzes locekļiem.

Šo sadaļu sagatavojis Guntis Bukalders
Par pamatu ņemti Septītās dienas adventistu Enciklopēdijas (1976. g.) 10. sējuma dati, 1532.–1536. lpp.