Adventisti gatavo atbildi Da Vinči Kodam, apstiprina Bībelē teikto

Dena Brauna stāsta "Da Vinči Kods" filmas reklāmas plakāts

Dena Brauna stāsta “Da Vinči Kods” filmas reklāmas plakāts

2006. gada 16. maijs, Silverspringsa, Merilenda, ASV … [Marks Kellners / Nātans G. Brauns] Septītās dienas adventistu teologi, mācītāji un draudzes locekļi gatavo dažāda veida atbildes Da Vinči Kodam, filmai, kas piesaistījusi milzīgu masu mēdiju uzmanību.

19. maijā visā pasaulē kinoteātros sāks rādīt Dena Brauna 40 miljonu bestsellera ekranizējumu The Da Vinci Code ar Tomu Henku galvenajā lomā.

Kamēr grāmatas cenrālā tēma — ka Jēzus apprecēja Mariju no Magdalas viņiem bija bērni un Viņa asinsradinieku līnija turpinājās Francijā — ir fikcija, tomēr grāmatā paustās idejas ir izraisījušas diskusijas visā pasaulē, kuras adventisti var izmantot liecināšanas darbā, saka kāds evaņģēlists.

“The Da Vinci Code ir pilns noslēpumu, tirpas izraisošs raksts, kas jauc vineu izdomu ar citu,” saka Marks Finlijs, Adventistu Baznīcas viceprezidents un Globālās Misijas centra vadītājs. “Kaut arī stāsta autors Dens Brauns savu darbu atzīst par ’vēsturisku fikciju’, šajā stāstā ir visai maz patiesas vēstures.”

Tomēr, M. Finlijs piebilst, “stāsts un filma sniedz iespēju kristiešiem it visur izmantot šo izdevību, lai atklātu kontrastu starp mūžīgo Dieva Vārdu un dzīvo Kristu, un izdomātā stāsta virspusējību.”

Finlijs norāda, ka vienu no grāmatas viseksotiskākajiem apgalvojumiem, — ka “Ciānas kopiena”, jeb Ciāna, ir dibināta pirms 900 gadiem, un kuras pergamenti, kas glabājas Parīzes Bibliothèque Nationale, atklāj, ka tās biedri bijuši daudzi vadošie literatūras, mākslas un zinātnes pārstāvji, ir pilnīgi noraidījuši divi sekulārie masu mēdiji: CBS News raidījums “60 minūtes” un BBC.

“Brauns apgalvo, ka 4. gadsimtā Jaunās Derības kanonu noteica Konstantīns ar baznīcu,” piebilst Finlijs. “Daudz vēsturisko faktu liecina par to, ka ticīgie bija atzinuši Jaunās Derības rakstus kā autoritatīvus jau otrajā gadsimtā.”

Finlijs arī norāda, ka rakstnieks Dens Brauns apgalvo, ka “Baznīca balsoja par Kristus dievišķumu Nīkajas Koncilā 325. gadā, un ka tajā balsis dalījās gandrīz uz pusēm. Patiesība ir tā, ka balsojums bija 360 pret 2, [tā ka] tas bija diezgan tālu no neizšķirta.

“Brauna argumenta būtība ir tā, ka nevar uzticēties Bībelei un Jēzus bija vienkārši labs cilvēks,” saka Finlijs. “Tomēr kristieši uzskata, ka Bībele ir Dieva iedvesmota un Jēzus ir Dieva Dēls.”

Kaut arī grāmata sniedz evaņģelizācijas iespēju gan adventistiem, gan pārējiem kristiešiem, kuriem (citi) jautā patiesību par Koda apgalvojumiem, tajā tomēr ir postmodernisma soupçon — ja lietojam franču kulinārijas terminu — saka Džons Paulīns, Adventistu Baznīcas Andrews University Teoloģijas fakultātes vadītājs no Mičiganas.

“Acīm redzot Brauns ir talantīgs diskutētājs, un viņš savus uzskatus ir apkopojis fikcijas formā,” telefonintervijā ziņu aģentūrai Adventist News Network norādīja Paulīns. “Jāatcerās, ka mūsdienu jaunākās paaudzes acīs zinātne, reliģija un Bībele ir diskreditēti kā uzticami patiesības avoti… Tas liek šai paaudzei meklēt patiesības drupačas it visur, tāpēc tā pieņems jebko, kas to interesēs.”

Paulīns saka, ka šāda neapmierinātība atstāj cilvēkus atvērtus jebkuram priekšlikumam, lai arī cik pārspīlēts tas neliktos cilvēkam, kas ir nopamatojies Rakstos. Paulīns turpina: “Da Vinči Kods var piesaistīt arī tos, kurus līdzīgi piesaistīja Olivera Stouna vēsturiskā fikcija JFK, 1991. gada drāma, kas sniedza ticamības pieskaņu diskreditētajai teorijai, ka Amerikas prezidenta Džona F. Kenedija nogalināšana 1963. gadā bija konspirācijas rezutlāts”.

“Man šķiet, ka cilvēki meklē kaut kāda veida centru dzīvē,” piebilst Paulīns. Daudzi “cenšas atrast vietu, lai kaut kā savāktu kopā savu dzīvi. Ir stipra salauztas dzīves sajūta, gandrīz bezcerība, noteikti nospiedoši. … Jebkurš, kas pagadās ar pārliecinošu stāstu, piesaistīs kāda uzmanību.”

Austrālijā adventisti gatavo grāmatu The Da Vinci Decode (latv. “Da Vinči dekodējums”) un televīzijas programmu sēriju The Code (latv. “Kods”) uz DVD, kas sniegs pretargumentus filmas apgalvojumiem.

Mācītājs Grenvils Kents, grāmatas The Da Vinci Decode līdzautors, stāsta, ka pamudinājumu grāmatas sarakstīšanai viņš guvis, nejauši noklausoties kādu sarunu. “Vienreiz uz ielas es dzirdēju kādu [pilsētas darbinieku] sakām otram: ’Tu vēl esi kristietis? Vai tad tu neesi lasījis ’Da Vinči Kodu’?” Tas sniedza man motivāciju.

“Es zinu vairākus adventistu jauniešus, kas pēc grāmatas izlasīšanas pārstāja apmeklēt draudzi,” viņš piebilst. “Jaunietei no manas draudzes universitātes draudzene ieteica izlasīt Da Vinči Kodu un viņa varēšot “atbrīvoties no muļķīgās kristīgās ticības.”

Mācītājs Geofs Jūldens, video sērijas The Code vadītājs, pievienojas G. Kenta teiktajam: “The Davinci Code var būt izdomājums, bet tas var izmainīt miljoniem cilvēku uzskatus par Bībeli un Jēzu Kristu. Tas ir atgriezis reliģiskos jautājumus cilvēku ikdienas sarunās un lasītāji ir ieinteresēti uzzināt patiesību par personām, par kurām tie lasījuši.”

Abi resursi fokusējas uz Dena Brauna stāsta centrālajiem apgalvojumiem: Jēzus dievišķumu un vēsturiskumu, Bībeles izcelsmi un sievietes statusu kristīgajā ticībā.

The Code producentu grupa kopā ar tās vadītājiem Leju Makleodu un Geofu Jūldenu apmeklē galvenās The Da Vinci Code stāsta vietas.

“Mēs apmeklējām arī Gnostisko evaņģēliju vietas Ēģiptē un Nāves jūras vīstokļu vietu Israēlā,” stāsta Adventist Media producents Bērens Šulcs. “Mēs intervējām vēsturniekus, arheologus, profesorus, zinātniekus un Bībeles pētniekus.

“Šie seriāli apvieno dokumentālus materiālus ar drāmu,” viņš paskaidro. “Katrā no piecām epizodēm ir ieausts stāsts par kādu jaunu sievieti, kas meklē patiesību par savu noslēpumaino izcelsmi, atklājot cilvēces neapslāpējamo vēlmi pēc zināšanām.

“Tagad nav laiks slēpt galvu dziesmu grāmatās un ignorēt apkārt notiekošo,” paskaidro Kents. “Ir pienācis laiks piepildīt 1.Pētera 3:15 — paskaidrot mūsu ticības un cerības pamatu ’ar lēnprātību un bijību’. Es priecājos, ka Dievs pārvērš uzbrukumu kristietībai iespējā vēlreiz pastāstīt jaunākajai paaudzei stāstu par Jēzu Kristu.

“Mēs necenšamies izsmiet romānu,” viņš saka. “Mēs to izmantojam kā iespēju vēlreiz apstiprināt Jēzus realitāti, par kuru liecina neatkarīgi vēsturnieki, kas iepriekš paredzēta (ar pārcilvēcisku precizitāti) pravietojumos, un ka Viņa mācības (oriģinālformā) ir brīnišķas.”

Kents saka, ka darbs pie viņa grāmatas materiāliem ir stiprinājis viņa ticību. “Atkal paraugoties uz Jēzus dzīves stāstu, tas uz mani atstāja dziļu iespaidu — cik pamatīgas un loģiskas ir liecības, un Viņa personība mani iedvesmoja, darīja mani pazemīgu un sniedza iedrošinājumu,” viņš atceras. “Es jutos kā juvelieris, kur rokās nonākuši dimanti.”

Patreiz ir grūti novērtēt Brauna stāsta patieso iespaidu uz cilvēku garīgo dzīvi. The Barna Group ir veikusi grāmatas Da Vinči Kods lasītāju aptauju. Pēc viņu datiem 45 miljoni amerikāņu apgalvo, ka ir lasījuši šo grāmatu: no visiem pieaugušajiem, kas apgalvo, ka ir izlasījuši visu grāmatu, katrs ceturtais (24 procenti) ir atzinuši grāmatu par “ārkārtīgi”, “ļoti” vai “mazliet” derīgu savai “garīgajai izaugsmei vai izpratnei”. Skaitļos tas nozīmē, ka 11 miljoni pieaugušo uzskata Da Vinči Kodu par noderīgu garīgo literatūru.

Lai sniegtu šim skaitlim kontekstu, The Barna pētījumi atklāja, ka citu nesen publicēto stāstu par Jēzu Kristu — Annes Raisas grāmatu Christ the Lord: Out of Egypt (latv. “Kungs Kristus: Iziešana no Ēģiptes”) par noderīgu atzinuši 72 procenti lasītāju — trīs reizes lielāks skaits, nekā tas, kas atzina Dena Brauna grāmatu par labu, norādīts pētījumu grupas ziņojumā.

Raksta oriģināls: http://news.adventist.org/data/2006/04/1147790345/index.html.en

Pēc ziņu aģentūras ANN materiāliem,
(pārpublikācija)