Ģenerālkonferences 58. sesija: pieņemts jauns ticības pamatmācības paziņojums «Izaugsme Kristū»

2005. gada 4. jūlijs, Sentluisa, Misūri, ASV. [Mark Kellner/John Surridge/ANN]

58th General Conference Session in St. Louis, USA (2005)

Kustībai, kuras locekļi daudzviet nāk no tādas vides, kurā ticība “ļauniem gariem” ieņem nozīmīgu vietu, Ģenerālkonferences 58. sesijas delegāti pieņēma jaunu ticības pamatmācības paziņojumu par Dieva spēku palīdzēt ticīgajiem dzīvot svētotu dzīvi.

“Izaugsme Kristū,” kā saucas jaunais paziņojums, sasaista Jēzus uzvaru pār demoniskiem gariem ar kristiešu grūtībām šodien.

Pirms atbildēt uz delegātu jautājumiem, (no kreisās) Bībeles izpētes institūta direktors Andželo Rodrigēzs, Adventist Review žurnāla redaktors Viljams Džonsons un Globālās misijas direktors Maiks Raians pārbauda jaunās ticības apliecības teksta precizitāti.
Pirms atbildēt uz delegātu jautājumiem, (no kreisās) Bībeles izpētes institūta direktors Andželo Rodrigēzs, Adventist Review žurnāla redaktors Viljams Džonsons un Globālās misijas direktors Maiks Raians pārbauda jaunās ticības apliecības teksta precizitāti.
“Ar krustu Jēzus svinēja uzvaru pār ļaunuma spēkiem,” paziņojumā teikts. Tas, kurš pakļāva demoniskos garus savas Zemes kalpošanas laikā, ir salauzis viņu varu un skaidri atklājis viņu galējo bojāeju. Jēzus uzvara sniedz arī mums uzvaru pār ļaunā spēkiem, kas centīsies mūs kontrolēt, kad ejam kopā ar Viņu mierā, priekā un Viņa mīlestības pārleicībā.”

Saskaņā ar Adventistu Baznīcas viceprezidenta Maikla L. Raiena teikto, ļaunā uzvarēšana draudzes locekļiem ir ļoti nozīmīgs jautājums vietās, kur iepriekš valdījusi ticība ļaunajiem gariem.

Pēdējo desmit gadu laikā daudzās 10/40 loga valstīs (red. piez.: valstis no 10. līdz 40. paralēlei, pārsvarā Tuvo Austrumu un Āzijas valstis) vietējie draudžu darbinieki ir piedāvājuši plašas evaņģelizācijas programmas. Plašāks skatījums un pabeigtu evaņģelizācijas darbu un animistu, budistu, komunistu, hinduistu, musulmaņu un jūdu atgriešanās ir metusi izaicinājumu tradicionālajām evaņģelizācijas metodēm. Cenšoties aizsniegt nekristīgās reliģijas, mēs konfrontējam divus cieši saistītus izaicinājumus, proti, Austrumu mistiski transcendentālo meditāciju un garīgo būtņu spēku, kas New Age kustībās bieži vien parādās kā izglītoti garīgie vadoņi.

Austrumu mistiskajā meditācija meklē kontaktus ar garīgiem spēkiem, lai bagātinātu indivīdu. Šīs spiritiskās prakses vietā mēs piedāvājam viņiem kontaktus ar Dievu caur lūgšanu, Bībeles izpēti, kalpošanu, pārdomājot Viņa Vārdu un Viņa veiksmīgo vadību un providenci. Kopš 1980. gada dažādos laikos daži draudzes locekļi ir izteikuši izbrīnu, ka pamatmācībās nav atrodamas atsauces uz lūgšanām, nodošanās dzīvi un kalpošanu. Uz šo trūkumu ir norādījuši draudzes locekļi visā pasaulē, ne tikai 10/40 logā strādājošie.

“Es esmu apmeklējis simtiem un simtiem jaunas draudzes [vietās], kur mēs iepriekš nebijām bijuši,” Raiens stāstīja delegātiem. “Un esmu atklājis, ka daudzi cilvēki dzīvo baidīdamies no ļaunajiem gariem. Pirmais jautājums, ko mūsu frontes līnijas darbiniekiem uzdod, ir ‘Ko jūsu Dievs iesāks ar ļaunajiem gariem mūsu dzīvē?’” Vairāk kā 70% pasaules iedzīvotāju izvēlas ļaunos spēkus kā atbildi uz metafiziskiem un gnozeoloģiskiem jautājumiem.

Maikls L. Raiens, misionārs–veterāns, kurš vēl līdz nesenam laikam bija draudzes Globālās Misijas pasākumu vadītājs, teica, ka dažas no draudzes darbinieku atbildēm bija tādas, “ar kurām es nejutos apmierināts,” un ja draudze kā organizācija nepievērsīs uzmanību šim jautājumam, tad “laikam ejot uz priekšu vēl dažus gadus, man šķiet, ka mēs būsim visai pārsteigti par draudzi, kāda tā būs” tajos apvidos.

Papildus Baznīcas apliecinājumam par brīvību, ko atnesa Kristus uzvara, ko Viņš izcīnīja Golgātā, jaunais paziņojums ir domāts, lai iedrošinātu ticīgos stāvēt stingri par savu ticību.

“Šajā jaunajā brīvībā Jēzū mēs esam aicināti pieaugt Viņa rakstura līdzībā, sarunājoties ar Viņu ik dienas lūgšanā, uzņemot un pārdomājot Viņa Vārdu un providenci, slavējot Viņu dziesmās, pulcējoties uz dievkalpojumiem, un piedaloties Baznīcas misijā,” teikts paziņojumā. “Kad mēs nododam sevi mīlošā kalpošanā apkārtējiem cilvēkiem, un liecinām par Viņa piedāvāto glābšanu, Viņa pastāvīgā klātbūtne pie mums Svētajā Garā padara svētu katru mirkli un uzdevumu.”

Jauna ticības pamatmācības punkta nepieciešamības atklātajā novērtējumā, kas bija izteikts jaunā ticības paziņojuma priekšlikumā, Baznīca paziņoja, ka “Šis jaunais paziņojums padziļinās adventistu izpratni par pastāvīgās izaugsmes Kristū dabu. Tas ir neaistājams laikā, kad daži draudzes locekļi ir vairāk ieinteresēti teoloģiskās diskusijās, nekā šo doktrīnu garīgajā iespaidā uz viņu ikdienas dzīvi.”

Bija nepieciešams pamatīgs darbs, lai šo ticības apliecības punktu no koncetpa novestu līdz realitātei. Process iesākās 2003. gadā ar jautājumu, vai šīs problēmas atrisināšanai pietiks ar dažiem redakcionāliem iestarpinājumiem iesošajās Adventistu Baznīcas ticības pamatmācībās, vai arī būs nepieciešams jauns ticības pamatmācības paziņojums. 2004. gadā tika nolemts, ka būs vajadzīgs jauns ticības pamatmācības punkts. Tas tika uzrakstīts melnrakstā un apspriests Ģenerālkonferences pavasara sanāksmē, un iesniegts 2005. gada vispasaules darba sanāksmei.

Diskusijas par ticības pamatmācību izvērsās divu dienu garumā, un ietvēra daudzus šī dokumenta elementus. Draudzes vadītājs Israēlā mācītājs Ričards Elofers un Austrum–Centrālāfrikas nodaļas sekretārs Klauds Ričli uzdeva jautājumus par krusta simbola pielietojumu šajā dokumentā, norādot, ka jūdiem un musulmaņiem tas atgādina vajāšanu līdzekli un krusta karus.

Atbildot uz abiem jautājumiem, Adventistu Baznīcas Bībeles izpētes institūta direktors Dr. Manuels Rodrigēzs, paskaidroja, ka lai gan daži pagātnē ir ļaunprātīgi izmantojuši krusta simbolismu, tas nav Adventistu Baznīcas nolūks.

Krusts, viņš teica, “ir vieta, kur Kristus sakāva ļaunos spēkus. Tam vajadzēt mūs atbrīvot, padarot mūs par mīlošiem ļaudīm. [Tā ir] cerības vēsts musulmaņiem [un] jūdiem. … Krusts bija vieta, kur Kristus sakāva ļaunuma spēkus un atbrīvoja mūs mīlēt musulmaņus, jūdus, budistus un ikkatru cilvēku šajā pasaulē.”

Cilvēki sanāksmes zālē pārsvarā izteica pozitīvus komentārus par jauno ticības pamatmācības punktu.

Marija Trajkowska no Serbijas teica: “Es neredzu nekādu problēmu jaunas pamatmācības pievienošanai pie 27 esošajām — kamēr vien tā ir saskaņā ar Bībeles mācību.”

Džons Nendžels no Nigērijas ziņu aģentūrai ANN teica: “Es nezinu, cik pamatmācības mums bija sākotnēji, bet ja peč 25 gadiem būs vajadzība pēc vēl kādas, kas varēs paplašināt mūsu perspektīvas, tad es neredzu iemeslu, kāpēc to nevarētu iekļaut. Zināšanu apvārsnis turpina paplašināties, tāpēc vēl viena ticības atziņa ir apsveicama lieta.”

Enriko Beserra no Čīles teica: “Es uzskatu, ka šīs ticības pamatmācības satura dēļ tā ir vietā. Nav runa par skaitļiem.”

“Dzīvot kristieša dzīvi nozīmē izaugsmi Kristū. Tas ir mūža darbs, tāpēc [šai ticībai] patiesībā jau tur vajadzētu būt,” noslēdz Frencs Garkons no Ņujorkas.

Baznīcas Ģenerālkonferences sesija 1980. gadā Dallasā, Teksasā, veltīja veselu nedēļu diskutējot un balsojot par pašreizējo 27 pamatmācību paziņojumiem.

Jaunais ticības paziņojums nosūtīts atpakaļ redakcijas komitejai

2005. gada 5. jūlijs, Sentluisa, Misūri, ASV. [Mark A. Kellner/ANN]

Mazliet vēlāk kā 24 stundas pēc pieņemšanas, Adventistu Baznīcas jaunā pamatmācība “Izaugsme Kristū” tika nosūtīta atpakaļ redakcijas komitejai turpmākai ‘pieslīpēšanai’.

Šis lēmums tika pieņemts pēc tam, kad 5. jūlija rīta sanāksmes laikā vairāki cilvēki, kas iesaistīti misijas darbā starp musulmaņiem un jūdiem, pauda bažas par dažām frāzēm paziņojuma tekstā, kuru tēlainība var radīt negatīvas asociācijas pret Evaņģēlija vēsti. Paziņojums sākas ar atsauci uz Jēzus Kristus krustu, kuru musulmaņi vēsturiski ir uzskatījuši par krusta karu simbolu, un jūdi — par vajāšanu emblēmu.

“Mēs vēlamies tikai izlabot formulējumu, lai varētu aizniegt tos cilvēkus, kuri ir jāaizsniedz,” teica draudzes vadītājs Israēlā mācītājs Ričards Elofers, kurš strādā gan ar jūdiem, gan musulmaņiem. “Ja mums ir šī iespēja nosūtīt tekstu atpakaļ redakcijas komitejai, lai palīdzētu minoritātei,” viņš piebilda, “tad mums tā ir jāizmanto.”

Baznīcas izglītības darba direktora pirmais vietnieks Džons Foulers teica, ka ir pret dokumenta pārrakstīšanu.

“Daži uzskata, ka vairāki šeit pieminētie vārdi, piemēram, krusts, nozīmē simbolu, nevis priekšmetu,” un ir aizvainojoši, Foulers paskaidroja. “Es vēlētos teikt, ka visās [pārējās] 27 pamatmācībās ir frāzes, kas [citiem] ir aizvainojošas. Es esmu no valsts, kur … hinduisti nevar pieņemt [konceptu par] asins izliešanu grēku piedošanai, un Jēzus kā Dieva Dēls ir tikpat aizvainojošs. Es negribu, ka šis [ticības paziņojums] būtu evaņģēlisks paziņojums — tas ir evaņģēlista darbs.”

Priekšlikumi par teksta redakciju svārstījās šurp un turp šajos divos virzienos, līdz tika ierosināts atcelt pieņemto dokumentu. Šis priekšlikums tika apspriests līdz vakara sesijai, kura šo priekšlikumu atcēla, uzskatot par labāku iesniegt paziņojuma tekstu atpakaļ redakcijas komitejai.

Lēmums tika pieņemts pēc Baznīcas vispasaules vadītāja mācītāja Jana Polsena aicinājuma, kurš uzstājās starpbrīdī starp divām darba sēdēm.

“Es patiešām saprotu uztraukumu, kas šeit tika pausts,” Polsens teica par diskusijām par “Izaugsme Kristū” paziņojumu. Viņš atzina, ka ir vairāki cilvēki, kas jutušies, ka “priekšlikumu uzklausīšanas process nav ticis veikts pienācīgā līmenī.”

Tomēr, apspriest priekšlikumu atcelt paziņojumu nozīmē novirzīt Baznīcas darbu. Viņš teica: “Mēs šeit tam visam veltām tik daudz laika, un tas mūs nekur neaizved.”

Polsens teica: “[Lūdzu] nosūtiet to atpakaļ uz mazo [redakcijas] grupu un viņi uzklausīs, tad rītdien to mums atkal atgriezīs atpakaļ. Cilvēki parūpēsies par šo procesu, un mēs visi būsim veselīgāki.”

Vairums atbalstīja prezidenta lūgumu, un 5. jūlija vakarā redakcijas komiteja pavadīja 2 stundas, izvērtējot priekšlikumus, un sniedza atskaiti 6. jūlijā.

Baznīca apstiprina rediģēto jauno ticības paziņojumu

2005. gada 5. jūlijs, Sentluisa, Misūri, ASV. [Mark A. Kellner/ANN]

Atbildot uz dažu cilvēku izteiktajām bažām, kuri vēlējās skaidrāku valodu jaunajā ticības paziņojumā, Ģenerālkonferences 58. sesijas delegāti apstiprināja divas izmaiņas pamatticības paziņojumā “Izaugsme Kristū”, kurš tika pieņemts tikai pirms 48 stundām.

Redakcija skar dokumenta pirmo un pēdējo teikumu. Pirmais teikums tagad skan šādi: “Nomirstot pie krusta, Jēzus svinēja uzvaru pār ļaunuma spēkiem,” bet pēdējais šādi: “Kad mēs nododam sevi mīlošā kalpošanā apkārtējiem cilvēkiem, un liecinām par Viņa piedāvāto glābšanu, Viņa pastāvīgā klātbūtne Garā pārveido katru mūsu dzīves mirkli un uzdevumu garīgā piedzīvojumā.”

Kā jau iepriekš ziņots, redakcija veikta pēc tam, kad vairākās sesijās delegāti izteica iebildumus par dažām paziņojuma frāzēm, kad cilvēki, kas iesaistīti musulmaņu un jūdu aizsniegšanā, teica, ka paziņojuma frāzēs izmantotie tēli var radīt negatīvas asociācijas pret Evaņģēlija vēsti. Paziņojums iesākas ar atsauci uz Jēzus Kristus krustu, kuru musulmaņi ir uzskatījuši par krusta karu vēsturisku simbolu, un jūdi — par vajāšanu emblēmu.

Pēc dažām ar procedūru saistītām diskusiju minūtēm un slēptiem centieniem rediģēt tekstu vēl turpat zālē, delegāti nobalsoja pārtraukt diskusijas un ar pārliecinošu vairākumu apstiprināja izmaiņas.

After several minutes of procedural discussions and furtive attempts at editing the statement from the floor, delegates voted to end discussion and overwhelmingly approved the changes.

“Izaugsme Kristū” tiks ielikta pamatmācība #11, pēc #10 “Pestīšanas piedzīvojums”, un pirms pašreizējā #11 “Draudze (Baznīca)”.

Izaugsme Kristū

BALSOTS, aptstiprināt sekojošu papildinājumu pamatmācību paziņojumam:

Nomirstot pie krusta, Jēzus svinēja uzvsaru pār ļaunuma spēkiem. Tas, kurš pakļāva demoniskos garus savas Zemes kalpošanas laikā, ir salauzis viņu varu un skaidri atklājis viņu galējo bojāeju. Jēzus uzvara sniedz arī mums uzvaru pār ļaunā spēkiem, kas centīsies mūs kontrolēt, kad ejam kopā ar Viņu mierā, priekā un Viņa mīlestības pārleicībā. Tagad Svētais Gars iemājo mūsos un sniedz mums spēku. Pastāvīgi nodevušies Kristum kā mūsu Glābējam un Kungam, mēs esam atbrīvoti no pagātnes darbu nastas. Mēs vairs nedzīvojam tumsā, baidoties no ļaunajiem spēkiem, neziņas un mūsu iepriekšējās dzīves bezjēdzības. Šajā jaunajā brīvībā Jēzū mēs esam aicināti pieaugt Viņa rakstura līdzībā, sarunājoties ar Viņu ik dienas lūgšanā, uzņemot un pārdomājot Viņa Vārdu un providenci, slavējot Viņu dziesmās, pulcējoties uz dievkalpojumiem, un piedaloties Baznīcas misijā. Kad mēs nododam sevi mīlošā kalpošanā apkārtējiem cilvēkiem, un liecinām par Viņa piedāvāto glābšanu, Viņa pastāvīgā klātbūtne pie mums Svētajā Garā pārveido katru mūsu dzīves mirkli un uzdevumu garīgā piedzīvojumā.

(Ps. 1:1,2; 23:4; 77:11,12; Kol. 1:13,14; 2:6,14,15; Lk. 10:17-20; Efez. 5:19,20; 6:12-18; 1.Tes. 5:23; 2.Pēt. 2:9; 3:18; 2.Kor. 3:17,18; Filip. 3:7-14; 1.Tes. 5:16-18; Mt. 20:25-28; Jņ. 20:21; Gal. 5:22-25; Rom. 8:38,39; 1.Jņ. 4:4; Ebr. 10:25.)

(Šis pamatmācības paziņojums ir jāievieto kā #11 [pēc #10 “Pestīšanas piedzīvojums”, un pirms #11 “Draudze (Baznīca)”].)

_______________
Ģenerālkonferences 58. sesija Sentluisā, Misūri, ASV. 2005. gada 4. jūlijā.

Avots: Adventist News Network [ANN],
(pārpublikācija)